1991. gada 25. augusta 21 gadu vecs somu students publiceja Usenet jaunumu grupa:

“Es veidu (bezmaksas) operetajsistemu (tikai hobijs, nebus liels un profesionals ka gnu) 386(486) AT kloniem.”

Piecus meneshus velak cienits profesors pasludinaja projektu par novecoojushos. “Tas ir milzigs solis atpakal uz 1970. gadiem”, vins rakstija. Architektuuras debate bija “buutiba beigusies.”

Sis hobija projekts bija Linux. Sodien tas darbojas uz 96 % no pasaules apmekletakajiem miljons tinmekla serveriem, uz katra Android telefona, uz katra superdatora TOP500 saraksta, uz Starptautiskas kosmosa stacijas un uz SpaceX lidojumu datoriem.

Es uzskatu, ka mes tagad verojam to pasu notiekam ar MI agentiem. Un es uzskatu, ka OpenClaw ir ta centra.

Raksts

  1. gada datoru pasaule izskatijas sadi: sauja korporaciju (Sun, HP, IBM, DEC) katra pardeva savu proprietaro Unix, piesaistiitu savai dargajai aparaturai. Sun darbstacija maksaja desmitiem tukstoshu dolaru. Ja velejaties mainit piegadataju, viss bija japarraksta no jauna. Katra sistema bija nesaderiiga ar parejam. To sauca par Unix Wars, un tas leniigi smaceja inovacijas.

  2. gada MI ainava izskatas gandriz identiski. OpenAI, Google, Anthropic, Microsoft, Apple: katrs veido proprietarus MI agentus, iesleegtus savas ekosistemas. Velaties izmantot Google MI agentu? Juums ir nepiecieshams Google konts, Chrome, Android. Microsoft Copilot? Tas ir 30 dolaru par lietotaju menesi, papildus Juusu esoshajam Microsoft 365 abonementam. OpenAI agenti ir atkarigi no OpenAI produktu leemumiem: GPT-4o tika izneemts no ChatGPT un tuukstoshiem lietotaju nebija citas izveles.

Katrs arguments, kas 1990. gados tika izvirzits pret Linux, sodien tiek parstradata pret atvertas pieejas MI. Ta ir rotalliieta. Ta nav gatava uzneemumiem. Ta nevar sacensties ar iisto produktu.

Stivs Balmers nosauca Linux par “veezi” 2001. gada. Sodien Microsoft darbina Linux Azure un piegada to Windows iekshiene.

Truukstoshais slanis

Lielaka dala cilveku sho bridi saprot nepareizi: vini doma, ka revolucija ir modeli. Ta nav. Modeli ir standarta aparatura. Revolucija ir tas, ko Juus uz tiem buvejat.

LLM pats par sevi ir tokenu prognozeshanas API. Jaudigs, bet inerts. Tas nepievienojas Juusu Telegram. Tas neatceras, ko Juus teicaat vakar. Tas neparbauda Juusu kalendaru, nemekle tiimekli un nekoordine starp Discord un WhatsApp. Tas vienkarshi prognozee nakamo tokenu.

OpenClaw ir slanis, kas parveido sho API par agentu. Tas pievienojas Juusu zinojumu lietotnem. Tas izmanto iistus riikus. Tas uztur kontekstu starp sarunam. Tas darbojas uz Juusu infrastruktuuras, ar Juusu izveleeto modeli. Parsleedziets no GPT-4o uz DeepSeek, tad uz Llama, un agents turpina darboties. Modelis ir tikai motors. OpenClaw ir operetajsistema.

Un tapaat ka Linux, ta ir atvertas pieejas. Juus varat to parbaudit, modificeet, paplasinat un nemt lidzi.

Kapec shi paralele ir vairak neka analogija

Linux neuzvareja ar tehnisku parvariibu. Agrainais Linux bija objektivi sliktaks neka Solaris vai HP-UX. Tas uzvareja tris iemeslu del:

Tas darbojaz uz standarta aparatuuras. 1991. gada Intel 386 bija tikai lets procesors. Linux to padarija par kaut ko noderiigu. 1 000 dolaru dators veica 80 % no ta, ko veica Sun darbstacija par desmitiem tukstoshu. Ekonomika bija neizbegama. Sodien OpenClaw darbojas uz Mac Mini zem Juusu galda ar jebkuru modeli. Pamataa esoshie modeli strauji klust par masu preci: plaisa starp atvertu pieeju un proprietariem risinajumiem saruka lidz 0,3 punktiem MMLU etalonos, atvertas pieejas modeli maksa par 86 % mazak par tokenu, un DeepSeek R1 izlaishana nodzesa gandriz 600 miljardus dolaru no Nvidia tirgus kapitalizacijas, pieradot, ka nav nepieciesama neierobezota skaitloshanas jauda. Motori klust letaki. Tagad svarigs ir operetajsistema, kas atrodas virs tiem.

Atverts palidzeja izvairiities no fragmentacijas. Proprietaras Unix variantes sashkelaz nesaderiigos zatos, kas galu gala viens otru izniciinaja. Linux izdzivoja, jo visi vareja apvienoties ap vienu atvertu projektu piecu slehgtu vieta. Tada pati dinamika notiek tagad: OpenClaw ir viens atveerts agentu ietvars, kas darbojas ar jebkuru modeli, piecu proprietaru agentu vieta, no kuriem katrs ir piesaistits viena piegadataja API.

Tas bija pieejams. Linuss Torvalds to pateica pats: “Linux skaidri uzvar tajaa, ka ir pieejams tagad.” Profesors, kas to pasludinaja par novecoojushos, ieteica GNU Hurd, teoretiski labaku mikrokodola operetajsistemu. Trisdesmit cetri gadus velak Hurd joprojam nav plaisi izmantota operetajsistema. Linux piegadaja. OpenClaw piegada. Juus varat sodien izvietot instanci, pievienot to Telegram un vakara Jums bus stradajoshs MI agents. Labaka sistema ir ta, kas eksiste.

Kopiena izskatas pazistama

Kad Linux bija jauns, cilveki veidoja Linux User Groups. Vini tikas universitashu pagraabos un kafejniicas, palidzot viens otram kompileet kodolus un iedarbinaat skanas kartes. Lidz 2000. gadu vidum bija vairak neka 240 grupu 49 valstis. Kultuura bija vienkaarsha: Es to sapratu, lauj man tev paradiit.

OpenClaw kopiena 2026. gada nes tieshi tadu pashu energiju. Vairak neka 80 000 cilveku tikai Discord. Cilveki perk Mac Mini, lai darbinatu savus agentus visu diennakti. Vini raksta pielagotus spraudnus. Pusnakti Discord vini diskute par prompt engineering. Vini dala savas konfiguraacijas r/selfhosted un buve ar rikiem ka Ollama un n8n. Boing Boing janvari rakstija, ka “MI agenti ir padarijushi sava servera mitinashanu jautru pat parrastiem cilvekiem.”

Misionariskais dedzigums ir tas pats. Atshkiriba ir taa, ka shroreiz tehnologjija jau straaada sodien.

Lecienpunkts

  1. gada IBM liika 1 miljardu dolaru uz Linux. Tas bija briidis, kad pasaule parstaaja to uzskatiit par hobiju. Trijos gados shis ieguldiijums nesa 2 miljardus dolaru gadiiga. IBM neliika uz Linux tapec, ka tas bija pabeigts. Vini liika, jo redzeja trajektoriju.

Mes tuvojamies tadam pasham briiidim atvertas pieejas MI agentiem. 89 procenti organizaciju jau izmanto atvertas pieejas modelus. Llama 4, Qwen, DeepSeek, Mistral ir visi dziivotspejiigi motori. Kas truukst, ir atvertas pieejas operetajsistema, kas padara shos motorus noderiigus visiem. Agentu slanis. Saistaudi starp tokenu prognozeshanas API un kaut ko, kas tieshaam dara lietas Juusu dziive. Tas ir OpenClaw.

Kur analogija luust

Zinu, ka shis salidzinajums nav ideals. Linux darbojaz pilniiba uz lokaalas aparatuuras bez jebkaadam aarejaam atkaariibaam. OpenClaw joprojam nepiecieshama modela secinashana, vai taa buutu API izsaukums vai GPU zem galda. Un Linux aizstaja zinamu paradigmu (dargs Unix) ar letaku ta pasha versiju. MI agenti veido pilniigi jaunu paradigmu, kas padara trajektoriju gruutak prognozejamu.

Bet tieshi tas padara sho briidi tik liidz;iigu 1991. gadam. Tehnologjija straada. Kopiena ir kaisliga. Ekonomika sveras. Un cilveki, kas to noraida, izklausas tieshi ka tie, kas noraidija Linux.

Atverta pieeja veido spararata efektu: katrs spraudnis, katra integracija, katrs kluju labojums atgriezhas kopejaa, un visi buve uz citu darbu. Ta operetajsistema, ko uzrakstija viens students Helsinkos, nonaca lidz pasaules darbinashanai. Tas pats spararats saak griezties MI agentiem.

Ko es daru shi saakaa

Es buveju OpenClaw.rocks. Infrastruktuuru OpenClaw agentu darbinashanai. Gadiem esmu uzturejis konteinerus dzivus un meerogojis pakalpojumus. Sheit es to piemeroju kam, kam tieshaam ticu.

Shis blogs ir vieta, kur es daliisos ar procesu. Tehniskajiem leemumiem, lietam, kas saluust, ko macos cela. Sakot ar muusu Kubernetes operatora publiskoshanu ka atvertu pieeju.

Ja Juus domajat, ka atvertas pieejas MI agenti buus tikpat svarigi ka Linux, naciet sekot celejumam.

Ir agri. Tieshi tajaa ir buutiiba.